Kā tiek diagnosticēta astma?

Astma tiek diagnosticēta, ņemot vērā slimību anamnēzi (vēsturi) un dažādu izmeklējumu rezultātus:

• Alerģijas testi (ĀDT- ādas dūriena testi, specifiskā IgE noteikšana asins analīzēs)
• Spirometrija ar salbutamolu (plaušu ārējās elpšanas izvērtēšanai, bronhu dilatācijas izvērtēšana)
• slāpekļa oksīda mērījums izelpotajā gaisā
• slodzes tests.

Dažkārt, lai diagnosticētu astmu, ir jāveic vēl sarežģītāki izmeklējumi, piemēram, brohu reaktivitātes tests (ar metaholīnu).

Fizikāla izmeklēšana

Maziem bērniem (līdz 4-5 g.v.) astmu diagnosticē, pamatojoties uz vecāku sniegto informāciju, iepriekš nozīmēto medikamentu lietošanu. Ārsts vizītes laikā izklausīs plaušas, atzīmēs tādus riska faktorus kā iedzimtība, kā arī pārbaudīs, vai ātras iedarbības bronhodilatatori mazina elpošanas traucējumus. Dažkārt ir jāveic RTG plaušām, lai izslēgtu citus retāk sastopamus simptomu cēloņus.

Simptomi

Raksturīgie astmas simptomi ir sēkšana, elpas trūkums, smaguma sajūta krūtīs un klepus. Astmas slimniekiem parasti ir vairāk nekā viens no šiem simptomiem, un tie mainās laika gaitā un intensitātes ziņā. Piemēram, simptomi bieži vien pastiprinās naktī vai pēc pamošanās. Simptomus var ierosināt fiziska slodze, smiešanās, alergēni (piemēram, ziedputekšņi, mājdzīvnieki, mājas putekļu ērcītes vai auksts gaiss, un tie bieži rodas vai pastiprinās vīrusinfekcijas laikā.

Cita veida pārbaudes astmas diagnosticēšanai

Spirometrija

Spirometriju veic, lai novērtētu plaušu darbību. Ar to tiek mērīts, cik daudz gaisa iekļūst plaušās un cik strauji gaisu iespējams ieelpot un izelpot (FVC- gāzes tilpums, ko var izpūst maksimāli spēcīgas un pilnas izelpas laikā, kas sākta pēc pilnas ieelpas). Astmas slimniekiem ir grūti izelpot gaisu no plaušām (↓ FEV₁- forsētas izelpas tilpums pirmajā sekundē); lai to izjustu, pamēģiniet ieelpot caur degunu un izelpot caur salmiņu! Spirometriju parasti veic no 6–7 gadu vecuma. Izmeklējuma laikā gaiss tiek iepūsts spirometram pievienotā iemutnī. Daudzos veselības aprūpes centros visbiežāk tiek veikta dinamiskā spirometrija. Šī metode ir piemērota astmas diagnozes apstiprināšanai, taču ar to var arī novērtēt, vai jau nozīmētā terapija ir pietiekama. Spirometrijas rezultāti tiek salīdzināti ar to, kāda plaušu darbība ir cilvēkiem bez astmas, un rezultātus koriģē atbilstoši dzimumam, vecumam, ķermeņa masai un augumam. Cits retāk izmantots spirometrijas veids ir statiskā spirometrija. Tā var būt nepieciešama retos gadījumos, taču, lai to veiktu, ir vajadzīgs sarežģītāks aprīkojums.

PEF

Ar PEF tiek apzīmēta maksimālā izelpas plūsma (Peak Expiratory Flow), un pēc tās tiek noteikts maksimālais ātrums, ar kādu gaiss tiek izelpots no plaušām. Astmas slimniekiem elpceļu sašaurināšanās dēļ PEF būs samazināta. PEF noteikšanas ierīce ir vienkārši lietojama, un lielākā daļa pacientu pēc piecu gadu vecuma spēj rezultātu nolasīt precīzi. Lai PEF rādījums būtu noderīgs, tas jānosaka regulāri un vienmēr jāreģistrē, citādi neizdosies pamanīt kopsakarības, kas rodas, kad plūsmas ātrums ir mazs vai samazinās. Šīs kopsakarības var palīdzēt novērst simptomu pastiprināšanos pirms spēcīgas astmas lēkmes attīstības, kā arī palīdzēs noteikt, kad nepieciešams pielāgot vidi vai lietotās zāles vai apmeklēt ārstu.

Fiziskās slodzes tests

Tā kā astmas simptomi bieži rodas saistībā ar fizisku piepūli, var veikt fiziskās slodzes testu ar slīdošo celiņu vai velotrenažieri. Fiziskās slodzes laikā ārsts izklausīs plaušas un novērtēs plaušu darbību pirms fiziskās slodzes un 6–8 minūtes pēc tās.

Reversibilitātes tests

Reversibilitātes (atgriezeniskuma) jeb medicīnā dēvē par salbutamola testu var veikt kopā ar PEF vai spirometriju. Reversibilitātes testu veic, vispirms novērtējot plaušu darbību ar PEF mērinstrumentu vai spirometru. Pēc tam tiek iedots ātras iedarbības bronhodilatators un pēc aptuveni 15 minūtēm veic vēl vienu PEF vai spirometrijas mērījumu. Šādā veidā ārsts var noskaidrot, vai smaguma sajūta krūtīs pēc zāļu lietošanas ir atgriezeniska un vai pirms un pēc zāļu lietošanas veikto mērījumu rezultātu atšķirība ir pietiekami liela, lai liecinātu par astmu. Spirometirjas laikā tiek vērtēts FEV₁ pirms bronhodilatatora ievades un pēc tās- ja procentuāli bronhu dilatācija ir >12% vai 200 ml vai nu apstiprinās astma, vai apstiprinās astmas paasinājums. Ja FEV₁ atspoguļo stāvokli lielajos bronhos, tad izmaiņas FEF₇₅, FEF₅₀, FEF₂₅ liecina par izmaiņām sīkajos bronhos.