Ilgstoši aizlikts deguns bieži vien ir iemesls elpošanai caur muti, bieži rada miega traucējumus, apgrūtina iemigšanu, tas var ietekmēt arī garastāvokli un darba spējas dienas laikā! Bērniem var izraisīt runas attīstības un socializācijas problēmas. Aizlikts deguns visbiežāk mums saistās ar saaukstēšanos. Tomēr, ja deguna aizlikums turpinās ilgstoši (vai parādās tikai noteiktos gadalaikos) vai, ja jums ir iesnas ar dzidrām gļotām un atkārtotas šķaudīšanas lēkmes, ļoti iespējams, ka jums ir alerģisks rinīts, polinoze. Pašlaik Eiropā no alerģiskā rinīta cieš aptuveni 500 miljoni cilvēku, bet domājams, ka patiesais slimnieku skaits ir vēl lielāks.
Pat ja Jūs citādi esat vesels, jums nevajadzētu ignorēt deguna aizlikumu. Aizlikts deguns ir visbiežāk sastopamais un apgrūtinošākais no visiem alerģijas simptomiem, it īpaši, ja tas norit kopā ar acu simptomiem (asarošanu, niezi), kas pastiprina slikto pašsajūtu. Sazinieties ar ārstu, ja neesat pārliecināts, vai Jums ir saaukstēšanās vai alerģija. Ir svarīgi noskaidrot, kas izraisa deguna aizlikumu. Ārsts varēs Jums veikt atbilstošu alerģijas izmeklēšanu un palīdzēs atrast piemērotu terapiju.
Aizlikts deguns – alerģisks/nealerģisks
Alerģisks rinīts:
- sezonāli aizlikta deguna biežākais cēlonis ir polinoze, tas nozīmē, ka alerģijas simptomi parasti ir sezonāli un pastiprinās laikā, kad augi zied, gadu no gada. Latvijā visizplatītākais sezonālā rinīta cēlonis ir bērzu un timotiņa ziedputekšņi. Daudzi alerģiski cilvēki papildus parastajiem simptomiem sezonas laikā izjūt ne tikai aizliktu degunu, bet cieš arī no pārmērīga noguruma.
- ar ilgstoši aizliktu degunu jāsaprot, ka tas ilgst visu gadu un to dēvē par pastāvīgu rinītu. To nereti izraisa alerģija pret mājdzīvniekiem vai putekļu ērcītēm jeb alergēniem, kas var ietekmēt visu gadu.
Nealerģisks rinīts:
- To visbiežāk izraisa tabakas dūmi, smaržas, temperatūras izmaiņas, spēcīgas smakas, gaisa piesārņojums un citi vides faktori.
- Deguna aizlikums var parādīties arī pēc ilgstošas parasto tūsku mazinošo deguna aerosolu lietošanas saaukstēšanās gadījumā, jo ilgstoša to lietošana var izraisīt aizlikta deguna simptomu atkārtotu parādīšanos, un, pārtraucot lietot aerosolu, tie būs tikpat smagi vai vēl smagāki.
- Grūtniecēm var būt ilgstošs deguna aizlikums arī tad, ja viņām nav alerģijas, jo hormonālās izmaiņas izraisa deguna gļotādas pietūkumu.
Aizlikta deguna ārstēšana
Ja esat izmēģinājuši parastos deguna pilienus vai aerosolus aizlikta deguna simptomu mazināšanai, bet nejūtat nekādus rezultātus tos lietojot 5-7 dienas, vai, ja deguns ir aizlikts vairāku nedēļu garumā, iespējams, ka problēmas ir izraisījusi alerģija. Ja tā ir, vislabāk ir meklēt medicīnisku palīdzību, lai ārsts varētu veikt pilnu alerģijas izmeklēšanu. Ārsta veiktie izmeklējumi parādīs, vai aizlikta deguna simptomus ir izraisījis nealerģiskais vai alerģiskais rinīts, un pēdējā no minētajiem gadījumiem noteiks, pret ko jums ir alerģija. Abas saslimšanas tiek ārstētas vienādi.
Pasākumi deguna aizlikuma mazināšanai:
- Izvairieties no alergēna
- Izvairieties no gaisa piesārņotām vietām un tabakas dūmiem (aktīvā un pasīvā smēķēšana), tie bojā elpceļu gļotādas skropstiņas, pasliktinot gļotādas barjerfunkciju un veicinot alerģiju attīstībai nozīmīgo iekaisuma mediatoru atbrīvošanos.
- Skalojiet degunu ar sālsūdeni (jūras ūdens)
- Lietojiet 2. paaudzes antihistamīna tabletes, tām ir ierobežota ietekme uz aizliktu degunu.
- Lietojiet kortikosteroīdus saturošs deguna aerosols - mazina iekaisumu deguna gļotādā un parasti labi iedarbojas uz aizliktu degunu. Jāatceras, ka to pūšot degunā jātur aerosols virzienā uz ausi (nevis taisni, nevis un deguna starpsienu!) kortikosteroīds sāk darboties pēc 5-7 dienām, tāpēc pirmās 5-7 dienas var lietot parasto tūsku mazinošo deguna aerosolus jeb dekongestantus, kas mazinās deguna tūsku un pēc 15 minūtēm pūst kortikosteroīdu saturošo deguna aerosolu
- Kombinētie medikamenti (recepšu) vienā aerosolā satur gan antihistamīnu, gan kortikosteroīdu, un ir pierādīts, ka tie deguna aizlikumu mazina efektīvāk nekā tikai steroīdi.
- Ja alergēns ir zināms un medikamenti mazina simptomus tikai daļēji, apsverama ir imūnterapija. Imūnterapiju var veikt injekcijas (subkutānas) vai iekšķīgi lietojamu zāļu veidā (sublingvālo pilienu vai mutē disperģējamo tablešu), un tā ietver pakļaušanu nelielam alergēna daudzumam vairāku gadu garumā (~3-5 gadi), lai jūsu organisms pakāpeniski iemācītos to panest. Šī ārstēšana nav piemērota visiem. Tas ir atkarīgs no tā, pret ko un pret cik daudziem alergēniem jums ir alerģija. Pārrunājiet ar alergologu par imūnterapijas iespējām Jūsu gadījumā.
