Cilvēki ar alerģiju dienas laikā bieži jūtas noguruši. Šis nogurums, visticamāk, ir saistīts ar miega traucējumiem, ko izraisa ilgstoši aizlikts deguns alerģiskā rinīta gadījumā klepus un sēkšana astmas gadījumā, un ādas nieze pie ekzēmas. Nav pārsteidzoši, ka nepietiekama miega gadījumā Jūs pa dienu varat just aizkaitinājumu un grūtības koncentrēties darbā vai skolā. Ir pat ziņots, ka alerģiskā rinīta slimniekiem ir sliktāki eksāmenu rezultāti un auto vadīšanas spējas.
Sezonāls nogurums alerģijas dēļ
Ja noteiktā gadalaikā (sezonā), piemēram, pavasarī vai vasarā, izteiktāk jūtat nogurumu, jums ir alerģija pret ziedputekšņiem jeb siena drudzis, kas varētu būt Jūsu noguruma cēlonis. Ja tā, visticamāk, jums ir arī citi bieži sastopami deguna alerģijas simptomi, piemēram, iesnas, aizlikts deguns, šķaudīšana, niezošas, apsārtušas un pietūkušas acis, nieze rīklē un degunā.
Tas, kurā gadalaikā Jums rodas ar alerģiju saistīts nogurums un cik ilgi šis nogurums turpinās, lielā mērā ir atkarīgs no tā, pret ko jums ir alerģija. Ja jūtat sezonālu nogurumu, iespējams, ka jums ir alerģija pret ziedputekšņiem. Koku (piemēram, alkšņa, lazdas) ziedputekšņu maksimālais daudzums tiek sasniegts agri pavasarī (februāris – aprīlis), bet noteiktām sugām (piemēram, bērzam, ozolam, liepai un priedei) sezona parasti ilgst līdz jūnijam. Tam seko siena zāles, kuru ziedputekšņu maksimālais līmenis tiek sasniegts maijā/jūnijā, un sezona parasti ilgst no līdz augustam. Visbeidzot, ir nezāles, kas ziedputekšņu maksimālo līmeni sasniedz no jūnija (piemēram, zirgskābenes un nātres) līdz septembrim (piemēram, vībotne). Taču pastāv reģionālas atšķirības, tāpēc noteikti pārbaudiet, kad dažādu ziedputekšņu sezonas sākas un beidzas jūsu valstī vai reģionā. Par ziedputekšņu daudzumu gaisā var pārliecināties izmantojot PASYFO aplikāciju - datorā vai viedtālrunī. Arī ziedputekšņu raksturs laika gaitā var mainīties, un to, iespējams, ietekmēs klimata pārmaiņas.
Alerģija visa gada garumā un alerģijas izraisīts nogurums
Daži cilvēki visa gada garumā izjūt nogurumu, ko izraisa alerģija. To sauc par nesezonālo vai pastāvīgo alerģiju, un to var būt grūtāk diagnosticēt. Alerģija pret suņiem, kaķiem vai putekļu ērcītēm ir daži no pastāvīgu alerģiju piemēriem.
Antihistamīna tabletes nodrošina efektīvu simptomu mazināšanu gan sezonālas, gan pastāvīgas alerģijas gadījumā. Aptiekā ir nopērkami otrās paaudzes antihistamīni arī bez receptes. Ja antihistamīni nemazina simptomus pietiekoši, risinājums var būt deguna aerosols, kas satur kortikosteroīdus. Šobrīd ir tiaki viens aptiekā pieejams bezrecepšu deguna aerosols, kas satur kortikosteroīdu Fluticasonu. Ar ārsta recepti var iegādāties arī citus 2. paaudzes antihistamīnus, un citi hormonpreparāti degunam, bet ir arī kombinētā terapija, kas vienā deguna aerosolā apvieno antihistamīnu un kortikosteroīdu (Azelastīns + Fluticasons). Tas ir divreiz efektīvāks par antihistamīna vai kortikosteroīdu aerosolu lietošanu atsevišķi. Ja ir izteikta acu simptomātika: acu niez vai tecēšana vai apsārtums, var lietot arī acu pilienus, kuru sastāvā ir antihistamīns, šie medikamenti ir nopērkami aptiekā bez receptes.
Ja saņemtā terapija nedod vēlamo efektu- simptomi nemazinās pietiekoši, tad apsverama ir imūnterapija. Ar šo terapiju Jūs saņemsiet pakāpeniski pieaugošas tā alergēna devas, pret kuru Jums ir alerģija (subkutānas injekcijas, vai šķīduma vai tabletes zem mēles veidā), un Jūsu organisms pakāpeniski pie tā pieradīs, lai šis alergēns Jums vairs neizraisītu simptomus. Šāda terapija parasti ilgst 3–5 gadus un finansiāli ir padārga. Ja izvēlas zemmēles pilienus vai tabletes, tad jāatceras, ka jālieto tās ir katru dienu tukšā dūšā visus 3-5 gadus. Imūnterapija nav piemērota visu veidu alerģijām, tāpēc konsultējieties ar ārstu.
