Kas ir astma?
Ar astmu slimo aptuveni 70 miljoni Eiropas iedzīvotāju. Šīs slimības sastopamība pēdējo 50 gadu laikā ir palielinājusies, īpaši attīstītajās valstīs.
Šie simptomi nav pastāvīgi un un to smaguma pakāpe var atšķirties. Alerģiskai astmai raksturīgs, ka klepus lēkmes uznāk pēc saskares ar noteiktu alergēnu un pastiprināst natīs uz rīta pusi.
Lai diagnosticētu astmu, ir jābūt vienam vai vairākiem simptomiem no ierpiekš minētajiem, kā arī astmai raksturīgām izmaiņām spirogrāfijā- ar FEV1 samazinājumu.
Astmas simptomus izraisa elpceļu gļotādas hronisks iekaisums. Tā rezultātā elpceļi kļūst pārmērīgi jutīgi, saraujas un izraisa smaguma sajūtu krūtīs, tiek ierosināts klepus reflekss, sašaurinās elpceļi, apgrūtinot elpošanu, un rodas raksturīgā sēcošā skaņa; šie visi ir astmas lēkmes (jeb paasinājuma) simptomi.
Nav pilnībā skaidrs, kas izraisa astmu, bet gaisa piesārņojums, alerģija, augšējo elpceļu infekcijas, slikta telpu gaisa kvalitāte un ķīmisko vielu lietošana var būt saistīta ar astmas simptomiem un astmas lēkmēm. Svarīga ir arī iedzimtība, jo astmas risks nozīmīgi lielāks ir tad, ja vienam vai abiem vecākiem ir astma. Parasti slimība pirmo reizi parādās bērnībā, taču var sākties jebkurā vecumā.
Dažādas astmas formas
Astmu parasti iedala divās apakšgrupās: alerģiskā un nealerģiska astma. Alerģiska astma ir visizplatītākais astmas veids bērnu un pusaudžu vidū, savukārt, nealerģiskā astma biežāk sastopama pieaugušajiem.
Alerģisku astmu izraisa saskare ar alergēnu, pret kuru ir paaugstināta jutība: tie var būt ziedputekšņi, mājdzīvnieki vai putekļu ērcītes. Pēc saskares ar alergēnu imūnsistēma sāk alerģisku reakciju, kas izpaužas kā astmas simptomi. Nealerģisku astmu var izraisīt elpceļu infekcijas (parasti vīrusi), auksts gaiss, daži medikamenti, kairinošas vielas, piemēram, smaržas, tabakas dūmi, automašīnu izplūdes gāzes un fiziska slodze.
Dzīve ar hronisku astmu
Katru cilvēku astma ietekmē citādi. Lielākajai daļai astmas slimnieku ir viegla slimības forma, un viņi spēj dzīvot pilnīgi normālu dzīvi bez lēkmēm. Bet dažiem cilvēkiem ir smagāka astma, kad elpceļu problēmas ir pastāvīgas, un viņiem astma var izraisīt smagus vai pat dzīvībai bīstamus traucējumus.
Astmas slimniekiem raksturīgas periodiskas plaušu funkcijas izmaiņas – vienā dienā ir smags elpas trūkums un gļotas elpceļos, bet nākamajā dienā vispār nav nekādu sūdzību. Astmu nav iespējams izārstēt, tādēļ tā tiek uzskatīta par hronisku slimību, taču, ja astma pirmo reizi parādās bērnībā, ir diezgan liela varbūtība, ka simptomi gadu gaitā kļūs vājāki. Vīrusu ierosināta astma bērniem līdz divu gadu vecumam dažos gadījumos augot var izzust.
Galvenie astmas ārstēšanas līdzekļi ir bronhodilatatori un inhalējami kortikosteroīdi. Neārstēta un nekontrolēta astma var ierobežot iespējas dzīvot aktīvi un var būt iemesls hospitalizācijai.
Kā es varu zināt, ka man ir astma?
Ja jums rodas tādi simptomi kā
- apgrūtināta elpošana,
- sēcoša elpošana,
- mainīgas intensitātes ilgstošs klepus vai
- elpas trūkums,
iespējams, jums ir astma un nepieciešama ārsta konsultācija. Vizītes laikā jūs saņemsiet vairāk informācijas par astmu. Ārsts izvērtēs jūsu slimības vēsturi un simptomus, kā arī veiks vienu vai vairākus plaušu darbības testus (spirogrāfiju, salbutamola testu, bronhu provokācijas testu ar metaholinu), lai noteiktu, vai jums konstatētos simptomus izraisa astma. Iespējams, jums tiks veiktai ĀDT (ādas dūriena tests) vai asins analīzes alerģijas diagnosticēšanai.
Ārstēšana
Izvairīties no astmu provocējošiem faktoriem – piemēram, tabakas dūmiem (arī pasīvās smēķēšanas), putekļiem, dzīvniekiem.
Svarīgi ir ievērot ārsta izstrādāto terapijas plānu, lai mazinātu simptomus, kā arī astmas paasinājuma risku.
Ja astmas terapiju lieto tā, kā norādījies ārsts, tad ir iespējams novērst astmas simptomus un turpināt visas ierastās ikdienas aktivitātes.
Astmas gadījumā lietotās zāles tiek klasificētas kā glābjošie medikamenti (t. i., īsas darbības bronhodilatatori) un stāvokli kontrolējošie līdzekļi (inhalējamie kortikosteroīdi un ilgstošas darbības bronhodilatatori).
Īsas darbības bronhodilatatorus lieto pēc vajadzības akūtu simptomu kontrolēšanai un slodzes ierosinātas astmas kontrolei.
Ja konstatējat, ka bieži lietojat glābjošos medikamentus- bronhodilatatorus (Salbutamolu/ventolīnu), tas liecina, ka jūsu astma netiek labi kontrolēta, un jums ir jādodas pie ārsta.
Astmas vadlīnijas nosaka to, ka īsas darbības bronhodilatatori noteikti jālieto kopā ar inhalējamiem kortikosteroīdiem.
Ja īsas darbības bronhodilatatorus Salbutamol/Ventolin lieto vairāk kā 3 orģinālus gadā, terapijā nepievienojot IKS, tad palielinās risks uz smagiem astmas paasinājumiem, kuru dēļ ir nepieciešama hospitalizācija un palielinās arī nāves gadījumu skaits.
Tā kā astma ir hroniska elpecļu iekaisuma slimība, lielākajai daļai cilvēku ilgstoši un regulāri ir jālieto pretiekaisuma līdzekļi jeb inhalējamie kortikoksteroīdi. Inhalējamie kortikosteroīdi kontrolē iekaisumu, uzlabo plaušu ārējās elpošanas funkciju un mazina astmas lēkmju risku. Ja, lietojot tikai inhalējamo kortikosteroīdu, simptomi netiek pietiekami kontrolēti, vai, ja jums ir smagas pakāpes simptomi, ārsts var nozīmēt inhalējamā kortikosteroīda un ilgstošas darbības bronhodilatatora kombināciju.
Lai vienkāršotu ārstēšanu, uzlabotu līdzestību terapijai un nodrošinātu labākus ārstēšanas rezultātus, ir pieejami kombinēti inhalatori, kas satur ikortikosteroīdu un ilgstošas darbības bronhodilatatoru vienā ierīcē.
