Alerģija

Biežākie alerģiju veidi

Alerģija rodas tad, kad ķermeņa imūnsistēma pārmērīgi reaģē uz alergēniem vai kairinošām vielām. Ir daudz dažādu alerģiju veidu un alerģisku slimību. Visbiežāk alerģijas vēro pret ziedputekšņiem, mājdzīvniekiem, putekļu ērcītēm un pārtiku. Pastāv arī korelācija starp alerģiju un astmu.

Alerģijas, piemēram, siena drudža (alerģija pret putekšņiem), astmas un pārtikas alerģijas, izplatība visā pasaulē ir palielinājusies un sasniegusi epidēmijas līmeni. Nepieredzēti liels cilvēku skaits arī cieš no anafilakses, kas ir potenciāli letāla un dzīvībai bīstama alerģija. Alerģijas jau ietekmē aptuveni trešdaļu amerikāņu, un tiek lēsts, ka līdz 2025. gadam Eiropā šis skaits sasniegs jau 50 %! Visbiežāk sastopamās alerģijas ir alerģija pret mājdzīvniekiem un putekšņiem, bet daudziem cilvēkiem simptomi arī rodas, reaģējot uz putekļu ērcītēm vai noteiktiem pārtikas produktiem (piemēram, riekstiem, olām, vēžveidīgajiem). Vēl nav pilnībā noskaidrots, kas dažus no mums padara uzņēmīgākus pret alerģiju nekā citus, bet alerģijas rašanās risks palielinās, ja alerģija ir vienam vai abiem vecākiem. Visticamāk, to ietekmē arī tādi faktori kā vide un dzīvesveids.

Alerģija rodas tad, kad organisma imūnsistēma pārmērīgi reaģē uz vielām, kas parasti nav bīstamas, piemēram, kaķu blaugznas, gaisā cirkulējoši ziedputekšņi vai noteikti pārtikas produkti. Šīs kairinošās vielas tiek sauktas par alergēniem un var izraisīt alerģijas simptomus, deguna gļotādā (t. i., siena drudzis) vai plaušās (t. i., astma) vai tiek apēstas (t. i., pārtikas alerģija).

Alerģija bieži rodas agrā bērnībā, bet var pirmo reizi izpausties arī pieaugušo vecumā. Cilvēkiem nereti ir vairāk nekā viena veida alerģiska slimība, kas parasti ietver astmu un siena drudzi. Diemžēl alerģiju nevar izārstēt, tomēr ir daudz iedarbīgu zāļu, ar ko var mazināt simptomus un kas palīdzēs dzīvot normālu dzīvi, neskatoties uz slimību.

Alerģijas veids ir atkarīgs no tā, kuru ķermeņa zonu tā skar. Ja alerģijas simptomi rodas degunā, to sauc par alerģisko rinītu. Ja ir acu nieze un asarošana, to sauc par konjunktivītu. Ja alerģija rodas plaušās, visticamāk, tā ir astma, un, ja uz ādas — atopiskais dermatīts (ekzēma) vai nātrene. Ģeneralizēta smaga alerģiska reakcija, kas ietekmē daudzas ķermeņa sistēmas vienlaikus, tiek saukta par anafilaksi.

Ja alerģija parādās tikai noteiktos laika periodos gadā, tā ir sezonāla alerģija, bet, ja simptomi ir novērojami visu gadu, tā ir pastāvīga alerģija. Ja īsti nezināt, kāda veida alerģija jums ir, ieteicams doties pie ārsta, lai veiktu pilnīgu alerģiju testēšanu un saņemtu pareizu ārstēšanu. Jūsu simptomi, alerģijas smaguma pakāpe un alerģijas veids ir tie faktori, kas nosaka, kādas zāles jums būs vispiemērotākās.

Sezonālā alerģija

Sezonāla alerģija ir alerģija, kas parādās tikai noteiktā gada periodā. Visbiežāk tā parādās, kad ārā vērojama augu ziedēšana, tad to dēvē par polinozi jeb siena drudzi, ko izraisa ziedputekšņi (zāles, nezāļu un koku). Nav pierādīts, kāpēc dažiem cilvēkiem rodas ziedputekšņu alerģija, bet citiem ne, taču iedzimtībai ir liela nozīme. Visbiežāk alerģija pirmo reizi parādās bērnībā.

Alerģiskās reakcijas pret putekšņiem (zāli, kokiem, nezālēm) jeb polinoze novērojama attiecīgā auga ziedēšanas laikā un visbiežāk izpaužas kā elpceļu un acu simptomi:

• tekošas iesnas (caurspīdīgas kā ūdens),
• šķaudīšana (atkārtota un bieža),
• aizlikts deguns,
• acu nieze,
• acu asarošana,
• klepus

Daudziem cilvēkiem ar polinozi jeb siena drudzi vērojami arī astmas simptomi: klepus, spiedoša sajūta krūtīs un sēcošas skaņas krūškurvī, jo īpaši tad, kad gaisā ir daudz ziedputekšņu. (Par ziedputekšņu koncentrāciju gaisā var pārliecināties izmantojot mobilo aplikāciju PASYFO).

Bieži vien, cilvēkiem ar alerģiju pret ziedputekšņiem, ir vērojamas krusteniskās alerģiskās reakcijas uz noteiktiem pārtikas produktiem: piemēram, ja Jums ir vērojama alerģija pret bērza ziedputekšņiem, iespējams, ka Jums būs nepatīkamas sajūtas mutē/kņudināšana brīžos, kad uzturā lietojat svaigus ābolus, burkānus, lazdu riekstus utt. Parasti ziedputekšņu krustotās reakcijas ar pārtikas produktiem izpaužas ar reakcijām mutes dobumā (piemēram, lūpu, mēles, rīkles tūsku, aukslēju un rīkles niezi, apsārtumu mutes dobumā), ko dēvē par ORĀLĀS ALERĢIJAS SINDROMU, un tās ir iespējams mazināt, produktu termiski apstrādājot. Skatīt tabulu: biežākās pārtikas un ziedputekšņu krustotās reakcijas.

Tabula: biežākās pārtikas un ziedputekšņu krustotās reakcijas

Pastāvīga alerģija

Pastāvīga alerģija ir novērojama visa gada garumā, reaģējot uz ierosinošiem faktoriem, kas ir sastopami visu gadu, piemēram, dzīvnieku spalvas, putekļi un pelējums. Pastāvīgu alerģiju bieži ir grūtāk diagnosticēt, jo arī citi cēloņi (dažādas LOR patoloģijas: šķība deguna starpsiena, antikongestantu pārmērīgas lietošanas sekas, blakusdobumu iekaisums utt.) var izraisīt tādus pašus simptomus, un nav tikpat viegli sasaistīt simptomus ar alergēniem kā sezonālas alerģijas gadījumā. Tāpēc nebrīnieties, ja ārsts veic vairāk izmeklējumu diagnozes precizēšanai, nekā sezonālas alerģijas gadījumā (RTG blakusdobumiem, LOR speciālista konsultācija, asins analīzes utt.)

Pastāvīgas alerģijas simptomi ir līdzīgi ziedputekšņu alerģijas simptomiem un var ietvert:

• deguna aizlikumu
• deguna tecēšanu
• deguna niezi
• acu nieze
• acu asarošana
• šķaudīšanu.

Citu veidu alerģijas

Pārtikas alerģija ir paaugstināta jutība pret noteiktiem pārtikas produktiem, un tā ir īpaši bieži sastopama bērniem. Pārtikas produkti, kas bieži izraisa alerģiju, ir: govs piens, olas un rieksti. Simptomi parasti parādās pēc noteiktu pārtikas produktu apēšanas uz ādas nātrenes formā, vai arī tie rodas no kuņģa un zarnu trakta puses. Pārtikas alerģijas var izraisīt tādus simptomus kā:

• ādas izsitumi
• nieze
• nātrene
• lūpu, mēles vai rīkles pietūkums
• elpas trūkums
• apgrūtināta elpošana
• sēkšana
• sāpes vēderā
• vemšana
• caureja.

Retos gadījumos alerģiska reakcija pret pārtikas produktiem, bišu, lapseņu dzēlieniem un medikamentiem ir daudz smagāka un izraisa smagu, ģeneralizētu jeb sistēmisku alerģisku reakciju, ko dēvē par anafilaksi. Tas ir dzīvībai bīstams stāvoklis, kas rada akūtas elpošanas grūtības un pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos. Ja tas notiek, jums uzreiz jāinjicē adrenalīns augšstilba augšējā ārējā daļā, kā arī nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības. Adrenalīnu var viegli ievadīt, izmantojot automātisko adrenalīna injektoru. Ja jums iepriekš ir bijusi anafilakses epizode vai ir anafilakses risks, jums VIENMĒR jānēsā līdzi automātiskais adrenalīna injektors (vēlams, divi). Sazinieties ar savu ārstu, lai saņemtu vairāk informācijas.

Alerģisks kontaktdermatīts ir ādas iekaisums, kas var rasties pēc tieša ādas kontakta ar ķīmisku vielu vai fizisku kairinātāju. Visbiežāk to izraisa ķīmiskās vielas: piemēram, metāli (niķelis, hroms, kobalts u.c.), sadzīves ķīmija, ādas kopšanas līdzekļi un kosmētika (smaržvielas, parabēni), matu krāsas, medikamenti utt. Tā ir vēlīnā tipa alerģiska reakcija, kas attīstās pēc atkārtotas saskares ar alergēnu, tāpēc simptomi rodas 5–16 dienu laikā pēc alergēna saskares ar ādu un izpaužas kā ekzēmai līdzīgi izsitumi uz skartās ķermeņa daļas. Visbiežāk tiek skartas rokas — gan to ārējā virsma, gan pirkstu starpas. Lai nodrošinātu sekmīgu ārstēšanos, ir svarīgi izvairīties no alerģijas izraisītāja un gādāt par aizsardzību pret kairinātājiem (piemēram, gumijas cimdu lietošana).